Top grāmata par Paulu Sukatnieku
Autors:
Vēsturniece Aija Piļka ir ķērusies pie grāmatas rakstīšanas par slaveno latviešu dārznieku un selekcionāru, kurš starptautiski pazīstams kā pirmais, kurš spēja selekcionēt aukstumizturīgu vīnogu šķirni, nosaucot to “Dvietes zilā”, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā dzimušo Paulu Sukatnieku, un labprāt piekrita sniegt “Latgales Laikam” ieskatu grāmatas tapšanā.
*
Kā radās ideja par grāmatu?
-- Esmu nodibinājusi biedrību “Latvijas
kultūrvēsturiskais mantojums”, darbojos vēstures pētniecībā, pētot gan Sēlijas,
Kurzemes reģionus, gan arī pievēršoties dažādu personu biogrāfijām. Esmu
nolēmusi pievērsties Paulam Sukatniekam. Viņš mani uzrunājis ar savu īpašo
savdabību, mērķtiecību, lielajām darba spējām, zināšanām un bagāto iekšējo
pasauli. Uzzinot vairāk par Paulu Sukatnieku, sapratu, ka viņš ir
unikāls cilvēks, kuru nedrīkst pamest “ēnā”. Esmu jau grāmatas rakstīšanas
procesā. Grāmatas atvēršanas svētki notiks Paula Sukatnieka 110 gadu jubilejā
-- 2024. gada augustā, Dvietē, esmu devusi tai nosaukumu “Dvietes nesaprastais
ģēnijs”.
Jau vairāk nekā gadu vācu materiālus
grāmatai, pētu senus P. Sukatnieka pierakstus, piezīmes, atmiņas, lekcijas,
sarakstes. Manās rokās ir nonākušas daudzas P. Sukatnieka dzejoļu klades, viņa
radītie zīmējumi. Ieskatos pagājušā gadsimta periodikā, selekcionāra
publikācijās dažādos izdevumos, braukāju pa Latviju, uzklausot cilvēku atmiņas,
tiekos ar vīnkopjiem un vīndariem, lai viņi dalītos ar savu pagātnes un
tagadnes pieredzi un pastāstītu, ko viņiem nozīmē Pauls Sukatnieks. Esmu
tikusies un runājusi ar viņa radiniekiem, savākusi vārākus desmitus unikālu
fotogrāfiju.
Vācot materiālus grāmatai, iepazīstoties
ar saturu, nonācu pie secinājuma, ka Pauls Sukatnieks ir bijis neviennozīmīgi
vērtēta un daudzšķautņaina personība.
Pauls Sukatnieks piedzima 1914. gada 16.
aprīlī Dvietes pagastā, Sēlijā, Kriša un Bertas Sukatnieku ģimenē. Pirmā
pasaules kara laikā ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Jeļecu Krievijā,
kur pavadīja četrus gadus. Pēc kara mazais Pauls kopā ar vecākiem atgriezās
dzimtajā Dvietes pusē. Jau kopš bērnības viņš bija vientuļš. Sliktās redzes dēļ
Pauls bieži vien deva priekšroku dabas vērošanai, nevis rotaļām ar vienaudžiem.
Vislabāk viņš jutās dabā, pļavā, uz lauka, runājoties ar taureņiem, bitēm, vērojot
augus -- tā bija viņa pasaule. Šādi, vērojot dabu, Pauls bieži vien aizklīda no
mājām, kā rezultātā saņēma brāzienus no stingrā tēva, kas atstāja uz viņu
iespaidu uz visu atlikušo dzīvi. Skolas gaitas Pauls Sukatnieks uzsāka Dvietes
skolā.
Teju visu, kas saistīts ar selekciju,
viņš apguva pašmācības ceļā. Tā kā fotogrāfija tajos laikos nebija lēta
izprieca, viņš daudz zīmēja. Starpkaru periodā ģimenei tika iedots zemes
gabals. Tēvs uzcēla māju, bet zeme bijusi visai mālaina, mitra un neauglīga.
Pauls Sukatnieks audzēja ābeles, apiņus, graudaugus, zirņus, citus augus --
līdz pat 100 veidiem. Vīnogu audzēšanai viņš pievērsās nejauši, daudz ko
apgūstot pašmācības ceļā.
*
Kā viņš nonāca līdz vīnogām?
-- Pirmos divus vīnogu stādus Sukatnieks
ieguva 20. gadsimta 30. gadu nogalē no dārzkopības entuziasta Cekula Dignājā,
kas bija ievesti no Kanādas. Pirmie izmēģinājumi ar vīnogu audzēšanu gan
nesanāca — ziemā stādi izsuta, jo pietrūka zināšanu un pieredzes, cik dziļi tie
bija piesedzami. Viens no Sukatnieka elkiem bija arī izcilais
krievu zinātnieks -- selekcionārs Ivans Mičurins. Sukatnieks selekcionēja ne
tikai vīnogas, bet arī arbūzus, melones, tomātus, kartupeļus, rozes un daudz ko
citu, cenšoties darīt visu, lai latviešu tauta būtu paēdusi. Vēlmi
pievērsties dienvidu augu selekcijai Sukatniekā sekmēja bēgļu gaitās Krievijā
pārdzīvotais, kur bada dēļ nomira abas viņa māsas. Vēlākajos gados viņš
izteicās, ka latviešu tautas izdzīvošanai ir nepieciešami
vitamīniem bagāti augļi un dārzeņi, jo Latvija ir ziemeļu valsts, tādēļ bez
selekcionāra rokas pieskāriena šeit neiztikt.
*
Ir dzirdēts, ka Sukatnieka ģimenes dzīve nav bijusi veiksmīga. Cik lielā mērā
tas
atbilst patiesībai?
-- Tā kā Pauls bērnībā nebija izjutis
mīlestību ģimenē, arī viņš pats vēlāk savā ģimenē bieži vien nemācēja to
izrādīt. Visu dzīvi viņa lielā mīlestība bija un palika viņa dārzs un visu savu
dzīvi viņš darīja visu, lai piepildītu savas ieceres saistībā ar selekciju.
Pauls apprecējās ar meiteni Gaidu, ģimenē piedzima divas meitas un dēls.
Ar svešiem bērniem bijis atsaucīgs un interesants, bet paša bērni cietuši no
tēva uzmanības trūkuma. Iespējams, tas bija tāpēc, ka no viņu
puses nebija pietiekamas intereses par to, ko darīja tēvs. Viena
no Paula Sukatnieka meitām sarunā atzinusi, ka viņai bijis bail no tēva, jo
viņš visu laiku bijis dusmīgs. Pēc skolas bieži vajadzējis dārzā ravēt, bet
leļļu, ar ko spēlēties, nav bijis.Pauls Sukatnieks bija visai
taupīgs un dzīvoja gana askētiski. Nepīpēja, nelietoja alkoholu, ar kaimiņiem
nesagājās, uz baznīcu negāja, bet lielāko daļu nopelnītās naudas tērēja grāmatu
iegādei.
*
Varbūt ir iezīmējusies grāmatas struktūra?
-- Vairākas nodaļas grāmatā būs par
Paula Sukatnieka aizraušanos ar dabu, mākslu un dzeju. Pauls Sukatnieks ne
tikai rakstīja rakstus, bet arī dienasgrāmatas, katru dienu, daudzu gadu
garumā, pierakstot gan sadzīves notikumus, laika apstākļus, gan fiksējot savu
selekcijas darbu. Kādā no grāmatas nodaļām lasītāji varēs ieskatīties arī dažās
dienasgrāmatu lappusēs. Viena no Paula mīļākajām nodarbēm bija dzejas
rakstīšana. Savu dzīvi un sadzīvi mēdza aprakstīt dzejrindās. Atzīmējot Paula
Sukatnieka 100. jubileju, tika izdots dzejrindu apkopojums. Bet krājumā ir
apkopota maza daļiņa no visa viņa veikuma. Vairākas nodaļas
grāmatā būs veltītas viņa profesionālajam darbam, ko apguvis pamatā pašmācības
ceļā un sadarbībā ar citiem dārzniekiem un selekcijas stacijām, sākot no 20.
gadsimta 40. gadu otrās puses. Turklāt Paulam Sukatniekam
zināšanas šajā jomā bijušas tik pamatīgas, ka viņš ticis aicināts pat lasīt
lekcijas augstskolā, kaut pats bijis vien ar pamatskolas izglītību.
Grāmatā būs arī nodaļa, kurā būs sniegta profesionāla un zinātniska informācija
par Paula Sukatnieka selekcionētajām vīnogu šķirnēm. Par zinātnisko recenzenti
piekritusi būt Dobeles Dārzkopības institūta zinātniece Dzintra Dēķena Esmu
iecerējusi grāmatā izveidot arī albumu ar fotogrāfijām un P. Sukatnieka
zīmējumiem.
*
Kad Sukatnieks kļuva pa īstam populārs?
-- Divdesmitā gadsimta 40. gadu otrajā
pusē viņš pievērsās melonēm un arbūziem, kam sekoja aizraušanās ar rozēm un
vīnogām, ar ko viņš arī kļuva populārs. Viņš selekcionēja kopumā 360 vīnogu
šķirnes, populārākās no kurām ir “Dvietes zilā” un “Supaga” – no vārdiem
Sukatnieks, Pauls un Gaida --, “Sukribe”, “Guna”, “Zilga”, “Veina”, “Veldze”,
“Agra”. Pauls Sukatnieks aktīvi rakstīja publikācijas arī
dažādiem vietējas un nacionālas nozīmes laikrakstiem un žurnāliem. Viņa raksti
tika publicēti Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas izdevumos. Kopumā
tapušas vairāk nekā 50 paša publikācijas, savukārt par Sukatnieka darbu, dalību
dažādos pasākumos uzrakstītas vairāk nekā 100 publikācijas.
Kolhozs, kurā strādāja Sukatnieks,
tolaik uz viņa rēķina daudz pelnīja. Selekcionārs aktīvi darbojās līdz 20.
gadsimta 70. gadu otrajai pusei. Pēc tam, mainoties augstāku instanču un
kolhoza vadības nostājai, kolhozam vīnogas vairs nebija vajadzīgas. Trūka
darbaspēka, cilvēki nāca uz lauka un plūca vīnogulājus, postot Paula Sukatnieka
mūža darbu.
Mūža nogalē Pauls Sukatnieks, būdams
vientuļš, zaudējot spēkus un ticību, ar dziļu rūgtumu sirdī noskatījās, kā
aizaug un iznīkst viņa mūža lielais darbs. Pauls Sukatnieks
nomira 1989. gada 12. augustā, dzimtas mājās “Apsītes”, Dvietē, apglabāts
Ilūkstes luterāņu kapos.
Grāmata ir tapšanas stadijā un vēl ir
iespēja sazināties ar autori, ja vēlaties padalīties ar atmiņām vai
fotogrāfijām par Paulu Sukatnieku. Rakstiet Aijai Piļkai uz
e-pastu: info@kulturvesture lv.
